Šobrīd skolēnu padome ir pilnīgi brīvprātīga un uz pašiniciatīvu balstīta aktīvistu grupiņa, kas cenšas skolas un savu dzīvi padarīt kaut mazliet interesantāku.
2021./ 2022. mācību gadā skolēnu pašpārvaldē darbojas:
9.a Rainers Kokarevičs
9.b Letīcija Mikše
9.b Kristiāna Bērzkalne
8.a Kristers Rudzītis
8.a Gints Apsītis
8.b Aivis Stāmurs
8.b Ēriks Zariņš
8.b Rihards Korago
7.a Paula Paegle
7.a Silva Stūrmane
7.b Elfrīda Erceniece
7.b Keita Tutina
6.b Mare Migla Zakse
6.b Tomass Miķelāns
6.c Amanda Kastanovska
6.c Ģirts Bukovskis
6.c Emīlija Flugina
5.a Alise Musijenko
5.a Alise Kokareviča
5.a Ralfs Jazņevičs
5.b Līva Livdāne
5.b Anna Sofija Ošleja
5.b Eduards Smans
5.b Lauma Keiša
4.a Ernests Vītols
4.a Melānija Griško
4.a Gabriela Kalniņa
4.b Nikola Grigorjeva
Kā sadalīt pienākumus pašpārvaldē?
Sākumā aicinām pievērst uzmanību “aktīvo” un “neaktīvo” jauniešu sadalījumam —
1) mēs nezinām, kādās jomās jaunieši ir aktīvi, ko viņi dara brīvajā laikā un kādas aktivitātes viņi izvēlas savai izaugsmei, tāpēc šis sadalījums var traucēt un maldināt,
2) pašpārvaldei būtu aktīvi jāstrādā arī pie “neaktīvo” skolēnu / audzēkņu iesaistes, izzinot arī viņu vajadzības un izaicinājumus un ne tikai aizstāvot tās, bet citreiz radot iespējas jauniešiem iesaistīties jautājumos, kas viņiem ir aktuāli. Iespējams, līdzdarbojoties kādā aktivitātē, kas viņiem ir svarīga, viņi izlems pievienoties pašpārvaldes patstāvīgajai komandai vai arī iesaistīsies uz atsevišķām iniciatīvām.
Spēja atvēlēt laiku darbam pašpārvaldē bieži ir jautājums par prioritātēm. Mūsdienu jauniešiem ir daudz iespēju, kā izmantot savu laiku. Svarīgi izvērtēt — vai pašpārvalde izpilda kādu jauniešiem svarīgu funkciju, lai kļūtu par viņu prioritāti? Pārrunājiet to ar jauniešiem! Kāds ir dalībnieku mērķis darboties pašpārvaldē? Ko viņi no tā iegūst? Ko viņi gribētu no tā iegūt? Vai pašpārvaldē viņi sasniedz savus mācīšanās, sociālās piederības vai kādus citus viņiem svarīgus mērķus?
No praktiskā viedokļa aicinām ar dalībniekiem arī pārrunāt — kas viņiem būtu veiksmīgākais laiks pašpārvaldes sapulcēm? Tam var izmantot tādu tiešsaistes rīku kā Doodle, lai katrs varētu ērti atzīmēt sev ērto laiku. Gadās, ka ir ilgi pieņemts kāds specifisks laiks pašpārvaldes sapulcei, kas jaunajiem dalībniekiem vairs neder.
Daži risinājumi, ko izglītības iestādes ir atradušas, ir pašpārvaldes tikšanās 0. stundā vai 1. stundā, kas ir mācību laikā, bet citiem skolēniem / audzēkņiem nav mācību stundu, jo ir administrācijas un pedagogu sapulce. Tas var būt vērtīgs risinājums, jo tas rada iespēju kādreiz arī pašpārvalžu dalībniekiem viesoties administrācijas sapulcē un veicināt sadarbību.
Aicinām arī sadalīt tikšanās reizes — ne uz katru tikšanos nepieciešams ierasties visiem dalībniekiem, varbūt kādu reizi tiekas dalībnieki par konkrētu tēmu / aktivitāti. Tomēr šajā situācijā aicinām atrast citus informācijas veidus un dalīties notiekošajā arī ar citiem pašpārvaldes dalībniekiem, kas konkrēto tikšanās reizi nav apmeklējuši, tādā veidā radot atbildības un piederības sajūtu plašākā grupā.
Ierobežojumu laiks rādījis, ka ir iespēja arī veidot tiešsaistes tikšanās, kas mēdz patērēt mazāk laika. Tomēr aicinām izmantot šo iespēju pārdomāti — izplānot aktīvus iesaistes veidus, neorganizēt pārāk daudz šo tikšanos u.c.
Atsauce uz informācijas avotu: Valsts Izglītības satura centra interneta mājas lapas sadaļa Par darbu ar skolēnu pašpārvaldēm, https://www.visc.gov.lv/lv/biezak-uzdotie-jautajumi
Vai ir iespēja organizēt kādas citas aktivitātes skolēnu pašpārvalžu dalībniekiem?
Pašpārvalde noteikti var organizēt aktivitātes paši sev, veidojot sadarbību un saliedētību, daloties idejās viens ar otru, gatavojoties jaunajam mācību gadam, visa gada laikā uzturot pozitīvas attiecības. Viens no šādu aktivitāšu veidiem ir nometnes, ko var organizēt, piemēram, vasaras brīvlaika noslēgumā. Tajā var aicināt piedalīties gan jau esošos pašpārvaldes dalībniekus, gan tos, kas vēl tikai vēlas iepazīt pašpārvaldes darbu.
Aicinām pievērst uzmanību projektu konkursiem — vairākās pašvaldībās ir iespēja pretendēt uz finansējumu specifiski nometnēm. Un izglītības iestāde vai kāda nevalstiska organizācija, piemēram, var kopā ar pašpārvaldi uzrakstīt projektu par šādas nometnes organizēšanu. Aicinām arī šajās aktivitātēs nodrošināt pēc iespējas lielāku jauniešu iesaisti — iepriekšējie pašpārvaldes dalībnieki var organizēt aktivitātes jaunajiem skolēniem / audzēkņiem, savukārt jaunie dalībnieki var veidot aktivitātes, kas palīdzētu izzināt arī citu jauniešu viedokli.
Pievērsiet uzmanību arī citām aktivitātēm, uz kurām pašpārvalžu dalībnieki var doties kopā vai atsevišķi (piemēram, pieredzes apmaiņas braucieni, pašpārvalžu salidojumi, mācības). Aicinām organizēt arī īsākas aktivitātes, ne tikai nometnes, bet arī, piemēram, filmu vakarus, tiešsaistes viktorīnas, pārgājienus un citas aktivitātes, kas palīdzēs iepazīties un satuvināties arī pašiem pašpārvaldes dalībniekiem.
Palikt pa nakti skolā var būt kā lielisks piedzīvojums. Bet īpaši nometnes kontekstā (un arī par citām aktivitātēm) lūdzam pievērst uzmanību nepieciešamajai dokumentācijai un atbildīgajām personām. Par nometņu organizēšanas un darbības kārtību vairāk skaties Ministru kabineta noteikumos Nr. 981 un jautā atbildīgajiem speciālistiem.
Atsauce uz informācijas avotu: https://www.visc.gov.lv/lv/biezak-uzdotie-jautajumi
Kā motivēt jauniešus iesaistīties lēmumu pieņemšanā?
Veicinot jauniešu iesaisti lēmumpieņemšanā, ir svarīgi atcerēties, ka katra tikšanās / forums / sapulce vai kāds cits iesaistes mehānisms var viņiem radīt priekšstatu par līdzdalību un izraisīt interesi vai gluži pretēji — nevēlēšanos vairs iesaistīties. Pēc dažādām aktivitātēm ir svarīgi sniegt atgriezenisko saiti par to, kāda līdz šim ir bijusi jauniešu iesaiste, kāds ir bijis pienesums, kādas jauniešu idejas ir realizētas, kādās vēl jomās jauniešu viedoklis ir nepieciešams.
Regulārs gan pašpārvaldes līderu, gan konsultanta uzdevums ir atgādināt par daudzveidīgajām pašpārvaldes funkcijām un veidot sadarbību starp pašpārvaldi un administrāciju. Bieži vien jaunieši norāda, ka nav iesaistījušies kādu aktuālo problēmu risināšanā, jo nav zinājuši, ka to vispār var darīt. Šīs sarunas uzsākšanai aicinām noskatīties animāciju par pašpārvaldes darbības lomām vai animāciju par līdzdalību pašpārvaldes kontekstā. Iedvesmai vēlēties ko mainīt var palīdzēt arī tikšanās ar citu pašpārvalžu jauniešiem, kā arī ideju izstrāde ar metodi Rīcības aplis.
Bieži pašpārvalde neiesaistās lēmumu pieņemšanā, jo “līdzdalība” šķiet abstrakts termins. Tomēr, kad jaunieši tiek aicināti izteikt viedokli konkrētos jautājumos, kas ietekmē viņu ikdienu, tad viņu interese iesaistīties ir lielāka. Konsultanta loma iesaistes stiprināšanai ir izzināt, kurās jomās būtu nepieciešams zināt / ir iespēja izteikt skolēnu viedokli. Vai izglītības iestādē plānots remonts? Vai tiek mainīts un papildināts mācību saturs? Vai tiek plānots, kā stundās izmantot tehnoloģijas?
Svarīgi arī atcerēties par dažādiem jauniešu iesaistes līmeņiem — ne visiem ir jābūt interesei iesaistīties Izglītības iestādes padomē vai citos līdzīgos mehānismos, bet jauniešu viedokli izzināt ir nepieciešams. Vairāk par metodēm, kā izzināt jauniešu viedokļus, meklē sadaļā Līdzdalība, piemēram, izvērtējot līdzdalību ar metodi “Līdzdalības kāpnes”, plānojot iesaistošu darbu grupās “Pasaules kafejnīca”, izmēģinot dažādus veidus “Kā izzināt viedokļus?”, u.c.
Pašpārvalde var būt lielisks solis arī plašākai iesaistei lēmumpieņemšanā — arī ciemā, pilsētā, novadā, Latvijā un pat starptautiski.
Svarīgi atcerēties, ka skolēni / audzēkņi, pedagogi, administrācija, izglītības iestādes tehniskie darbinieki un citi iesaistītie ir sadarbības partneri izglītības iestādes veidošanā.
Kā nodot zināšanas jaunajiem dalībniekiem ?
Pašpārvaldes darba cikliskums rada izaicinājumus darba “nepārtrauktībai”, tomēr ir veidi, kas palīdz risināt šos izaicinājumus, lai tie nekļūst par lielākām problēmām.
Aicinām pievērst uzmanību šiem jautājumiem!
Kā veidojam iespējas nodot pieredzi?
Aicinām rosināt aktīvu pašpārvalžu dalībnieku dalīšanos pieredzē — pašpārvaldes iepriekšējiem dalībniekiem individuāli dalīties pieredzē. Iespējas ir dažādas:
- Varat veidot “buddy” jeb “draugu” sistēmu — jaunie pašpārvaldes dalībnieki tiek salikti pāros ar dalībniekiem, kas pašpārvaldē ir ilgāk. Tā var būt īsāka iniciatīva ar uzdevumu pirmajos mēnešos palīdzēt jaunajiem dalībniekiem iejusties vai arī garāka aktivitāte visa gada garumā, kur ik pēc pāris nedēļām “badiji” tiek aicināti sazināties, uzzināt, kā otram klājas, kas līdz šim pašpārvaldē ir uzzināts un apgūts, ko gribētos vēl izmēģināt un kas vēl ir nesaprotams. Svarīgi ir izdomāt un pārrunāt, kādas ir “badiju” lomas, lai jaunieši zinātu, kas viņiem būtu jādara.
- Ja parasti “amatu” izpildītāji dodas prom no izglītības iestādes, tad varat ieviest “krustvecāku” sistēmu. Jau laicīgi izrunājiet ar līderiem, ka vēlēsieties viņus, piemēram, 2 reizes gadā (mācību gadu sākumā un janvārī) aicināt uz nelielu sarunu/mentoringu ar nākamo dalībnieku šajā amatā.
- Apmācības
Noteikti iesakām sākt mācību gadu ar neformālās izglītības apmācībām. Izmantojiet dienu vai pusi no tās, lai veicinātu pašpārvaldes iepazīšanos/saliedēšanos un vienošanos par sadarbības noteikumiem. Atvēliet apmācībām pietiekami daudz laika — aicinām ieplānot vismaz vienu pilnu dienu vai divas šādam procesam, lai tiešām ļautu dalībniekiem iepazīties vienam ar otru, izveidot uzticību un piederību, kā arī izvirzītu savus mērķus. Iepazīstieties ar dažādām neformālās izglītības metodēm, kas apkopotas šajā mājaslapā vai materiālā “Resursu apkopojums”. Ja tas ir iespējams, runājiet ar pašvaldības jaunatnes lietu speciālistu vai jaunatnes darbinieku, vēršoties pēc palīdzības mācību organizēšanā.
Ir iespējas arī veidot apmācības vasarā, piemēram, kā nometni (vairāk lasi: Vai ir iespēja organizēt nometnes vai kādas citas aktivitātes skolēnu pašpārvalžu dalībniekiem?). Nometne var būt gan pašpārvaldes dalībniekiem, gan citiem jauniešiem, kas vēl tikai domā par pievienošanos — tā var būt iespēja uzzināt ko vairāk par pašpārvaldi, iepazīt citus dalībniekus, pilnveidot kompetences, kas tiek attīstītas pašpārvaldē.
- Apmācības, ko vada iepriekšējā gada pašpārvaldes dalībnieki
Viens no variantiem ir, ievēlot jauno pašpārvaldi, iepriekšējā gada komandai organizēt šīs mācības. Lai šādu tradīciju varētu iesākt, iesakām sākt pamazām — sākotnēji sniedzot jauniešiem piemēru par šādām apmācībām, tad aicinot kādam jaunietim novadīt tikai pāris aktivitātes, līdz jaunieši pierod pie šī principa un ir gatavi rīkot apmācības paši.
Atsauce uz informācijas avotu: https://www.visc.gov.lv/lv/biezak-uzdotie-jautajumi
Rīgas 85. vidusskolas kontaktinformācija:
- Padomes konsultants – Iveta Skrastiņa
- Sociālajos tīklos:
