Demokrātijas stunda ar prezidentu

Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita lekcijā “Kāpēc 4.maijs?” 30. aprīlī attālināti piedalījās 8.-11.klašu skolēni. Pārdomās par lekcijā dzirdēto un skolēniem būtisko ieklausījās vēstures un sociālo zinību skolotāja Ligita Straube.                                                                                                         Foto:A.Zariņa

Ieskats skolēnu rakstītajā:

Valsts prezidenta lekcija “Kāpēc 4. maijs?” bija ļoti interesanta un informatīva. Pirmais iemesls kādēļ latvieši vēlējās izrauties no padomju savienības bija, jo ievērojamu daļu latviešu fiziski iznīcināja, gan vācu, gan padomju okupanti. Pieminot ka 1949.gada 25.martā vairāki desmiti tūkstoši latviešu zemnieku tika deportēti uz Sibīriju, kur lielākā daļa gāja bojā. Otrs iemesls bija fakts, ka padomju režīms bija totalitārs, tas nozīmēja cilvēku garīgo pakļaušanos režīmam. Trešais iemesls bija latviešu trīskāršā izolācija- vispirms latvieši tika izolēti paši no savas vēstures, vēlāk tika fiziski izolēti no ārējās pasaules un tad garīgi izolēti. Vēlāk nonākot pie latviešu valodas un kultūras marginalizācijas. Latviešu valoda nebija aizliegta, taču sociāla dzīve notika krievu valodā. Taču Latvijas valsts šajā laika turpināja tiesiski pastāvēt.  Totalitārais režīms balstījās uz cilvēku bailēm, tas nozīmēja, jo vājāka kļuva padomju savienība, jo spēcīgāka kļuva vēlme pēc savas valsts atjaunošanas. Tādā veidā nonākot līdz 1991.gada 21.augustam, kad notika valsts atjaunošana un Latvija atguva neatkarību pēc 50 okupācijas gadiem.

Sintija Erenštreite, 11.a kl.

 

Vēlme pēc savas valsts atjaunošanas saasinājās no 1985.gada līdz 1990.gadam (it īpaši 1989.g.) 1990.gada 19.martā notika pirmās “pusbrīvās” vēlēšanas Latvijā (piedalījās arī citi PSRS pilsoņi), kurās uzvarēja Tautas Frontes kandidāti.

Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas process notika no 1990.gada maija līdz 1991.gada 21.augustam, kad Latvijas Valsts starptautisku atzīšanu.

Latvija palika tiesiski eksistējoša tāpēc, ka latvieši, kas bija devušies bēgļu gaitās, uzstāja, ka Latvijas okupācija ir nelikumīga, tādēļ Rietumvalstis nepieņēma Latvijas okupāciju.

Lielvalstis nepretojās pret valstu okupāciju, tāpēc, ka nevēlējās izraisīt vēl vienu karu savā starpā, bet tas noveda pie nevēlamām sekām (piemēram, LV okupācija utt.), tāpēc pēc tā dibināja vairākas militāras organizācijas (tajā skaitā NATO), lai nepieļautu šīs situācijas atkārtošanos.

1990.gada 4.maijā Latvijai izdevās atjaunot savu neatkarību. Pēdējos okupācijas gados Padomju Savienība bija palikusi vājāka, kas deva iespēju daudzām jaunām latviešu nacionālām kustībām.

Ir vairāki iemesli, kāpēc Latvija gribēja pamest PSRS: bija notikušas ievērojamas latviešu tautas deportācijas, tika pieprasīta garīga pakļaušanās režīmam (totalitārisms), izolēšana no ārpasaules un cilvēku personīgajām atmiņām, informācijas, latviešu valodas un kultūras ierobežošana. Tomēr juridisku Latvija pastāvēja pat pēc okupācijas. Kaut gan M.Gorbačovs mēģināja mainīt PSRS valsts režīmu tā, lai tas būtu konkurētspējīgs ar citām valstīm, totalitārisms balstījās uz cilvēku tiesību ierobežošanu un viņu bailēm, bez kurām tas sabruka.

Helēna Frišenfelde, 9.a kl.

 

Noskatoties šo lekciju atklāju dažus interesantus faktus. 2020. gada 4. maijā Latvijas valsts atzīmē 30. gadu jubileju kopš valsts ir atjaunota. Taču valsts bija okupēta, zem svešām varām kopumā 50 gadus. Neskatoties uz to, ka Latvijas valsts bija okupēta, latviešu tauta neaizmirsa savas valsts valodu, kultūru. Nokļūstot ne tikai vācu, bet arī padomju varas varā cilvēki turpināja sarunāties latviešu valodā savās ģimenēs. Ārpus ģimenes viņiem vajadzēja runāt krievu valodā, jo tāds bija padomju savienības  rīkojums.  Latviešu tauta nevēlējās pakļauties padomju varas režīmam, bet gribēja kļūt neatkarīga valsts un lemt savu likteni. Tas tautai arī izdevās  pēc ilgas cīņas, saglabājot ticību, atmiņas par latviešu tautu. 1990.gada 18 .martā notika “pusbrīvas” vēlēšanas. Lai parlaments varētu atjaunot Latvijas  valsti, pirms tam vajadzēja izstrādāt deklarāciju par neatkarības  atjaunošanu.  Procesa sākums bija 1990. gada 4 maijā , bet šis process noslēdzās 1991. gada 21 . augustā. Atjaunotā valdība tika starptautiski atzīta un Latvija atguva savu neatkarību. 

Mēs, kā latviešu tauta vēlamies savu valsti, lemt savu likteni un saglabāt latviešu tautas identitāti!

Rihards Apogs 8.b kl.