Klusā un mirdzošā stunda J. Akuratera muzejā

9.a klase literatūras stundu aizvadīja rakstnieka Jāņa Akuratera muzejā, piedaloties nodarbībā “Ziemas klusās un mirdzošās stundas”. Lai gan uz ielas valdīja pavasara gaisotne, muzeja mājīgā atmosfēra, gides stāstījums un radošais uzdevums, skolēnus mudināja dziļākām, krēslas stundai raksturīgām pārdomām par piepildītas dzīves vērtību. Muzeja apmeklējums notika programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Atgriežoties skolā, jaunieši rakstiski dalījās pārdomās par muzejā piedzīvoto, atbildot uz latviešu valodas un literatūras skolotājas Ievas Valaines uzdotajiem trīs “p” jautājumiem.

Kas patika?

  • Gides laipnība jau no pirmajām minūtēm, kad aicināja muzejā un lūdza uzvilkt bahilas. (Rihards)
  • Atmosfēra – es jutos tā, it kā būtu kādā vairākus simtus gadu senā mājā. Man patika arī izkārtojums, gandrīz viss bija saglabāts tā, kā agrāk. (Sandijs)
  • Materiāls – koks –, no kura māja ir veidota. Patika arī stāsts par tādu izvēli – Akuraters bijis 4 cietokšņos, kas veidoti no bluķiem, un tādēļ viņš māju būvēja no koka, jo negribēja justies kā cietoksnī. (Roberts)
  • Ļoti patika telpas, visvairāk otrais stāvs, jo tur bija vairāk istabu un vairāk lietu, kuras apskatīt. Ne pārāk patika virtuve, jo tik mazā telpā noteikti ir grūti strādāt. (Kristers)
  • Man patika pats muzejs – cik labi tas ir atjaunots! Tajā ir saglabātas īstas lietas no Akuratera dzīves, piemēram, smaržu pudelīte oriģinālajā kastītē. (Alekss)
  • Ļoti patika pati māja, jo šķita ļoti grezna un tam laikam varbūt pat neatbilstoša. Visvairāk patika kamīnzāle un viņa darba kabinets. (Annija)
  • Visvairāk šajā muzejā man patika gleznas, turklāt bija arī Akuratera portreti. Istabu iekārtojums bija ļoti gaumīgs, visas mēbeles bija pieskaņotas interjeram. (Amanda)

Kas pārsteidza?

  • Diezgan garais stāstījums un gides zināšanas par J. Akuratera dzīvi, taču visvairāk biju pārsteigts par uzdevumu, kuru veicām ekskursijas beigās. Mūs sadalīja divās grupās, kurās bija savs mūzikas “pavadonis”. Mēs iestudējām nelielu teātra izrādi. (Rihards)
  • Agrākā dzīve, jo tieši šajā muzejā varēja saprast, kā cilvēks dzīvoja pirms vairākiem gadiem. (Sandijs)
  • Muzeja atrašanās vieta – tieši pretī Ojāra Vācieša muzejam. (Roberts)
  • Gides stāstījums un zināšanas – viņa varēja pastāstīt tik daudz notikumu! Pārsteidza arī tas, cik labi ir saglabājušās lietas no Akuratera dzīves. (Sandijs)
  • Ieejot iekšā, sajutu ļoti pazīstamu aromātu. Vēlāk ieraudzīju tumšās istabas un sapratu, ka šī māja man atgādina manu vecvecāku mājas uz Latgales un Sēlijas robežas. Es nevarēju iedomāties, ka arī Rīgā var būt šāda stila ēkas. (Vlada)
  • Biju tiešām pārsteigta, ka Akurateram bija tik liela māja, jo tur dzīvoja tikai četri cilvēki. Vēl pārsteigums bija tas, ka viņš prata tik daudz valodas – latviešu, krievu, vācu, franču, norvēģu un sāka mācīties arī angļu valodu. Taču vislielākais pārsteigums bija stāsts par to, kā viņš no Parīzes sievai atveda puslitru ar smaržām. (Nikola)
  • Ļoti smagā birste, ar kuru kalpone pulēja parketa grīdu. Porcelāna trauki, dārgās dāvanas, kuras Akuraters veda savai sievai. (Nauris)
  • Balles, kurās Akuraters kopā ar sievu piedalījās. Biju pārsteigta arī par to, ka Akuraters lasīja norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna darbus, jo es tagad pati tos lasu. (Annija)

Kas raisīja pārdomas?

  • Mājas dīvainā “uzbūve”. (Rihards)
  • Paša Akuratera dzīve – viņš bija ļoti patriotisks cilvēks. Viņa iestāšanās Latvijas strēlniekos, viņš bija arī viens no iniciatoriem dibināt neatkarīgu Latviju. Tas man lika pārdomāt, cik ļoti cilvēks var domāt par savu dzimteni. (Sandijs)
  • Gleznas un viņa meitas Laimas zīmējumi pie sienas. Tas man lika iedomāties, kā viņa sēdēja un zīmēja tos savam tēvam. (Kristers)
  • Patiesie stāsti par to, cik grūti kādreiz cilvēkiem bija dzīvot un kā agrāk dzīvoja rakstnieks. (Alekss)
  • Pirmkārt, tas, ka viņš ar savu sievu negulēja ne vienā gultā, ne vienā istabā. Otrkārt, aizdomāties lika arī tas, ka Akuraters ir vairākas reizes bijis cietumā, tāpēc viņam ļoti nepatika mūris. (Nikola)
  • Tas, ka cietums nav šķērslis, lai sasniegtu savus mērķus, jo, lai gan Akuraters cietumā bija vairākas reizes, viņš kļuva slavens un diezgan bagāts. (Nauris)

Skolēnu rakstīto apkopoja I.Valaine