Runā dzejnieka lietas

Aleksandra Čaka dzīvoklī redzētās dzejnieka personīgās mantas un sadzīves priekšmeti latviešu valodas un literatūras stundā kalpoja par iedvesmas avotu skolēnu radošai izpausmei. 9.klašu skolēni A. Čaka memoriālo dzīvokli apmeklēja programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Kabatas krājums

Es tev esmu kabatā,

Tavā rudens žaketē,

Mazā, skaistā vāciņā.

Kas es esmu? – Uzmini!

 

Mazās lapās gudri vārdi

Spoži apgaismos kā saule tevi.

Kaut gan izmērā es mazs,

Bet ar nodomu es esmu.

 

Pēc laika es jau nodilis,

Ne tik spožs un ne tik tīrs,

Bet vārdi man vēl derīgi

Dienu dienām, gadu gadiem.

 

Es tev esmu kabatā,

Tajā rudens žaketē.

Nodilušā vāciņā,

Dvēselē es vēl tik mīļš.

(Annija Ketija Krastiņa, Helēna Frišenfelde 9.b klase)

 

Aleksandra Čaka puķupods

Es esmu puķupods. Es stāvu uz palodzes dzejnieka A. Čaka istabā. Es viņu vienmēr vēroju. No rīta, kad uzlec saule, pilsēta pamostas. Es dzirdu pilsētas skaņas, rūkoņu un trokšņus. Čaks vienmēr pamostas tad, kad sākas trokšņi. Viņš aiziet uz virtuvi un sāk taisīt ēst. Es vienmēr sajūtu viņa maltītes smaržu. Visbiežāk dzejnieks ēd ceptu olu un desmaizi. Tad viņš apsēstas pie galda un sāk rakstīt. Es dzirdu viņa pildspalvu – cik kaislīgi viņš ar to raksta!

Dažreiz Čaks iziet ārā. Es nezinu, kur viņš iet. Kad sāk palikt tumšs, viņš paēd vakariņas un iet gulēt. Un tā viņš dara katru dienu.

Man patīk viņu vērot.

Haralds Zommers

9.b klase

Manas brilles

Matīsa ielas stūrī

Antikvariātā “Putnu būrī”

No skatloga man pretī raugās melnās brilles.

Apziņa man skaidri saka: “Šīs ir īstās!” BET

Straujiem soļiem man pretī nesas gados veca kundze,

Brilles tai baigi vecas.

Raugās viņa jaunas pirkt; nojaušot, ka tās ir manas izraudzītās,

Ienesos es veikalā, paķeru brilles un

Lēnā valša solī dodos pie kases.

Laipnajam pārdevējam tuvojoties, es sajūtu kafijas smaržu.

Eiriku samaksādams, brilles ir manas, un

Sajūsmā es dodos mājās.

                          (Emīlija Korago, Vanesa Zeiza, 9.b klase)

 

Aleksandra Čaka rakstāmgalds

 

Es, Aleksandra Čaka rakstāmgalds, tiku izmantots ļoti bieži. Ar manu palīdzību ir uzrakstīti vairāki viņa dzejoļi. Es esmu redzējis tik daudz dzejoļu, ka es pats māku kādu dzejolīti sacerēt:

Es, Čaka rakstāmgalds,

Zinu dzejolīti “Salds”.

Cukurs ir ļoti balts

Tā kā Čaka mutauts.

Šo dzejolīti saldo

Aprītu kā gardo.

Mani zobi šokolādi grauž,

Visiem pārējiem galdiem skauž.

Es zinu lielāko daļu viņa dzejoļu, jo sajutu katru dzejoli uz savas miesas. Mans mīļākais viņa dzejolis ir “Teicieni”.

Viena lieta, ko esmu iemācījies, ir šāda – katram dzejolim ir vajadzīga iedvesma. Dzejoļus rakstīt nav viegli.

Rihards Doniks

9.b klase