Tikšanās ar Imantu Ziedoni

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas mūsdienās piedāvā iespēju, pirms apmeklēt kādu vietu klātienē, to iepriekš iepazīt virtuālajā vidē. Tā vidusskolēni, pirms došanās uz Imanta Ziedoņa muzeju Murjāņos, analizēja tā piedāvājumu interneta vietnē. Viņus uzrunāja Imanta Ziedoņa izpratne par muzeju un ceļu…

“Pētot Imanta Ziedoņa muzeja mājas lapu, es sāku domāt par viņa citātiem un dzeju, tas lika man saprast, ka man ļoti patīk I. Ziedoņa daiļrade, izteikumi, paustās idejas. Visvairāk man atmiņā palika viņa vārdi par muzeja atrašanās vietu. Kāpēc šis citāts palika Tavā atmiņā? Kas tur neparasts vai pārsteidzošs?

“Mans muzejs varētu būt ceļš – tikai uzraksts, kas rāda uz priekšu, – Imanta Ziedoņa muzejs. Cilvēki ies, ies, meklēs, bet nav tā muzeja. Toties viens ceļš Latvijā būs izstaigāts. Un tad to uzrakstu varēs pārcelt uz citu vietu.”

/Imants Ziedonis/

Dažām Ziedoņa domām es spēju tikai pieskarties un vairāk neko, dažas I. Ziedoņa domas manī raisīja daudz emociju, piemēram… Ļoti uzrunāja šie Imanta Ziedoņa vārdi par laiku:

“Vieni skrien ar minūšu rādītāju, otri ar sekunžu rādītāju. Trešie iet lēni kā stundeņi. Bet visi iet ar vienu un to pašu laiku. Ar kuru rādītāju tu gribi iet – tas ir tikai stila jautājums. Ja tev ir sprintera daba, tad skrien ar sekunžu rādītāju. Ja tu esi maratonskrējējs, tad skrien ar minūšu rādītāju. Bet, ja tu esi ar stundu rādītāju – arī nekā nebūsi zaudējis.”

/Imants Ziedonis/

Laiks iet. Rītos virs kokiem uzausīs saule, bet vakarā tā visā krāšņumā norietēs. Tāpat kā ziemu nomainīs pavasaris un  pēc dienas atnāks nakts, un pēc tās atkal nākamā diena. Vienmēr liekas, ka mēs, katrs cilvēks atsevišķi, esam tik lieli un vareni. Bieži ir dzirdams teiciens „man nav laika”. Šķiet, ka visi nemitīgi steidzas, lai kaut ko nenokavētu.  Bet patiesībā jau mēs varam skriet cik ātri vien mūs kājas nes, mēs nevaram ietekmēt laika ritējumu, dabu. Šis ritējums dabā ir nemainīgs. Mēs bieži vien tik ļoti steidzamies pēc mazsvarīgām lietām, ka paši nokavējam un neieraugām mirkļa burvību. Vakar no manas mājas loga varēja redzēt skaistu varavīksni, es stāvēju un skatījos, bet skrienot jau to nepamanītu. Gribētos biežāk tā apstāties  un pārdomāt, kur mēs tā skrienam, varbūt daudz ko darām bezjēdzīgi? Cilvēkam tāpat kā citām radībām uz zemes ir atvēlēts noteikts laiks. Šo laiku jāprot lietderīgi izmantot. Katrs no mums var izvēlēties, kā nodzīvot savu dzīvi un pa kuru ceļu ar kādu ātrumu doties. Galvenais, lai viss, ko katrs cilvēks darītu, būtu piepildīts ar labsirdību un mīlestību. Es, protams, vēl mācos. Mācos saprast, dzirdēt, apstāties, nesteigties.. Tikai tā es spēšu atrast sevi un savu dzīves ritmu. Domājot par Imanta Ziedoņa muzeju, tā ir emocijām un atziņām bagātākā vieta!”

(Keta, 10.kl.)

“… es gribēju iepazīties tieši ar tieši ar dzejnieka dzīves un darba notikumiem. Sadaļā “Uzzini par Imantu Ziedoni vairāk” iepazinos ar rakstnieka biogrāfiju, iegūto izglītību un sarakstītajiem darbiem… . Īpaši pārsteidza, ka dzejnieks jaunības gados vidusskolā bija aktīvs, mūsdienīgs, trenējies boksā un pats bijis kautiņu dalībnieks. Studiju gados bijis arī ceļa strādnieks. Racis grāvjus un asfaltējis ceļus. Kā atklājums bija tas, ka I. Ziedonis iesaistījās Latvijas neatkarības atjaunošanā. Viņš ar saviem darbiem stiprināja patriotismu, rūpējās par dabas un kultūras mantojumu. Viņš kopā ar tā laika aktīvistiem vēl padomju laikā meklēja un atbrīvoja dižkokus, izveidoja Daugavas krasta sakopšanas programmu, vēlāk organizēja konkursu par sakoptāko lauku sētu. Darbojās arī Latvijas Augstākajā padomē un balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990.gadā. Manas pārdomas raisīja, vairākkārt sastopamie I. Ziedoņa izteicieni par laiku. Tie, manuprāt, ir patiesi un nozīmīgi visos laikos, visos cilvēka vecumos. Manuprāt, Ziedonis ar savu dzīves piemēru iedvesmo arī mūsdienās. Un tas ir pārsteidzoši!”

(Aleksis, 10.kl.)

Fonds “Viegli” vidusskolēnus izaugsmei mudina gan virtuālajā, gan reālajā vidē, tā glabājot uzticību dzejniekam Imantam Ziedonim tuvai misijai: “Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties .” Mīļie jaunieši, iespējams, drīz būs pienācis Jūsu laiks “Ideju pavasarim”, kad radīsiet paši savu interesantu un aizraujošu stundu dzejnieka muzejā.

Sagatavoja

Anda Zariņa

programmas

“Latvijas skolas soma”

koordinatore