Dzīves jēga ir prieks

Skolotāja Ieva Vailane un 7.b klases skolēni par programmā “Latvijas skolas soma”  piedzīvoto izlaušanos un neparasto foda “Viegli” radītajā “Ziedoņa klasē”.

Literatūras stundās, runājot par Imantu Ziedoni, skolēniem stāstu ne tikai par Lielā Dzejnieka darbiem, bet arī personības iezīmēm. Par ko tad liecina, piemēram, viņa spītība, spurainais raksturs (arī matu sakārtojums!), izteicieni, paša projektētā vasaras māja Murjāņos un Porfīrijs Piknikekspromtum Pontefilando – ēzelītim dotais vārds? To, ka viņš nebija tāds, kādam varbūt vajadzēja būt vai kādu viņu gribēja redzēt citi. Viņš atšķīrās, jo bija neparasts.

Tieši par neparasto tika aicināti domāt 7.b klases skolēni jau pirms došanās uz Ziedoņa klasi. Vai ir viegli pamanīt to, kas atšķiras? Vai tas, kas ir neparasts manā skatījumā, būs ievērības cienīgs arī klasesbiedru vērtējumā? Varbūt šī mācību stunda īpaši neatšķirsies no jau ierastajām? Jāatzīst, ka tieši tas – nezināmais – šoreiz bija liels palīgs. Kā savās pārdomās raksta Daniels, “kad mēs gājām ārā no skolas, man nebija ne mazākās nojausmas, kas mūs tur gaida. Jo tuvāk mēs bijām galamērķim, jo vairāk gribējās zināt, kas tad tur tāds mūs sagaida”.

Ierodoties vietā, kur mums notika stunda Ziedoņa klasē, es uzreiz ievēroju neparasto arhitektūru. Es ieraudzīju garāžas durvis otrajā stāvā un trešā stāva durvis, kuras atradās vienā no ēkas ārējām sienām,” tā savās pārdomās raksta Rihards G. Savukārt Nikolai šķita, ka “Ziedoņa klase būs ārā, tur būs daudz zāles un puķu”. Savās pārdomās skolēni uzskaita vēl vairākas lietas, kuras, viņuprāt, ir pelnījušas tikt ierakstītas sevišķajā sarakstā:

  • Uzkodu vietā pasniedza cepumus un citronūdeni, lai gan loģiskāk būtu tos dot ar siltu tēju. Savukārt pasākumā 1. daļā, kad komandās atbildējām uz jautājumiem, neparasti šķita tas, ka vairākos jautājumos pareizi bija visi atbilžu varianti. (Artūrs T.)
  • Piedaloties izlaušanās spēlē, mēs nedrīkstējām izmantot mobilos telefonus. Tas šķita neparasti, jo visi savas viedierīces atstājām ārpus telpas. (Raivis)
  • Mūsu grupas puiši šo piedzīvojumu uztvēra ar humoru, jo tās drēbes, kuras “žāvējās” uz veļas auklas, viņi vilka mugurā. (Amanda)
  • Man ļoti patika neparastās loksnes, uz kurām uzdrukāti I. Ziedoņa dzīves dati un citāti no dzejas un epifānijām. Izlaušanās istabā neparasti bija tas, ka nebija, kur apsēsties, jo vienīgais krēsls bija pilns ar skabargām. J (Justīne L.)

Daži skolēni atzina, ka nekad iepriekš nebija darījuši ko tamlīdzīgu, tādēļ noteikti gribētu šo piedzīvojumu atkārtot. Vineta uzsver, ka bez savstarpējas sadarbošanās nevar iztikt: “Šī izlaušanās istaba var saliedēt klases kolektīvu un attīstīt domāšanu. Kopumā bija ļoti interesanti, un tieši tādēļ kopā ar dažiem klasesbiedriem esam nolēmuši apmeklēt vēl kādu šādu vietu.” Rihards raksta, ka ir ne tikai jautri, bet arī lietderīgi pavadījis laiku: “Man patika jautājumu cikls, kur es iemācījos daudz ko jaunu. Ziedoņa klase man deva pozitīvus iespaidus.” Taču Nikijas secinājums ir skaidrs un nepārprotams: “Man ļoti patika, es gribu braukt vēl!

“Klase jau arī ir tas, kas mums jāiedibina – visus kopā un atsevišķi, lai par mums saka: tie ir labas klases,” ir teicis I. Ziedonis. Pēc šīs mācību stundas man gribas ticēt, ka 7.b klase un pārstāvji no 9. klases ir parādījuši un pierādījuši, ka, savstarpēji sadarbojoties, ir iespējams paveikt pat šķietami neiespējamo. Paldies skolēniem par izrādīto sajūsmu, aizrautību, nepadošanos pie pirmajām grūtībām, neatlaidību un pat dejām kameras priekšā (īpaši Evelīnai un Nikolai J)! Paldies projektam “Latvijas Skolas soma” par vēl vienu neaizmirstamu piedzīvojumu un apstiprinājumu tam, ka literatūra ir brīnišķīgs mācību priekšmets!

Ieva Valaine

latviešu valodas un literatūras skolotāja