Ar detektīvkarti Latvijas mākslas pasaulē

Aizraujošā nodarbībā 3.b klase iepazina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturisko ēku un muzeja pastāvīgo ekspozīciju. Nostiprināt zināšanas komandas darbā palīdzēja bērnu grāmatu sērijas “Mākslas detektīvi” autoru izveidotā detektīvkarte. Muzeja apmeklējums un nodarbība “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3.stāva detektīvkarte” notika Valsts simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Pēc atgriešanās no muzeja atbildēt uz dažiem jautājumiem anketā skolēnus lūdza iniciatīvas “Latvijas skolas soma” koordinatore Anda Zariņa un 3.b klases audzinātāja Dace Murevica. Ar anketas palīdzību skolotājas vēlējās uzzināt bērnu iespaidus par muzeja apmeklējumu un noskaidrot, kādi latviešu mākslas klasiķi palikušu trešās klases skolēnu atmiņā.

Atzinīgi un pat ar sajūsmu muzeja apmeklējumu novērtēja visi skolēni. Lielākajai daļai trešklasnieku esot paticis iejusties mākslas detektīvu lomā: orientēties muzeja 3.stāva ekspozīcijā un meklēt atbildes uz nebūt ne vienkāršajiem jautājumiem. Tomasam detektīvkarte palīdzējusi saprast, ka visās gleznās ir “kādi noslēpumi”.

Vairākiem skolēniem šī bija pirmā iepazīšanās ar atjaunoto Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku, tāpēc uzmanība veltīta gan muzeja būvei un interjeram, gan tur eksponēto mākslas darbu daudzumam. Kā pievilcīgu un atmiņā paliekošus skolēni min apzeltītos priekšmetus vai detaļas interjera apdarē, “ļoti bailīgās” stikla grīdas un braucienu “zelta liftā”. Tomam šķiet jauki, ka muzejam tagad ir 7 stāvi, ko tas ieguvusi pēc bēniņu pārbūves. Emīlijai balti krāsotie bēniņi patikuši vislabāk, jo tur esot bijis “ļoti skaisti”, savukārt Laurai atmiņā palikšot muzeja bēniņu daļā izstādē “Gals un sākums” izvietotie Ievas Jurjānes darbi.

Daži skolēni pauž pārsteigumu par to, ka Latvijā ir tik daudz mākslinieku un vēl vairāk gleznu. Muzeja apmeklējuma laikā viņi uzzinājuši, ka šeit glabājas tik daudz un dažādas “smukas” gleznas”. Kārlis pārliecinājies, ka “māksla var būt dažāda, skaista un jocīga”, vai arī, kā raksta Nellija, “gleznas ir savādākas formā un katra citādāka”. Martai vislabāk patikušas “dīvainās gleznas”. Pēterim būtiski šķiet, ka māksla ir ne tikai gleznas, bet arī skulptūras. Emīlija ir nedaudz pārsteigta, ka “muzeja mīļākais dzīvnieks ir cūka”, vai, kā raksta Sofija, – “viņiem ir galvenā cūka”.

Grūtāk trešās klases skolēniem nācās atcerēties latviešu glezniecības pamatlicēju vārdus. Tikai retajam atmiņā palicis Jans Rozentāls vai Gustavs Klucis, citi labāk stāsta par Johana Heinriha Baumana gleznā redzēto vīru, ko ekskursijas vadītāja salīdzināja ar stāstu meistaru baronu Minhauzenu.

Skolēnu emocionālās atbildes uz jautājumiem, rada priekšstatu, ka muzeja apmeklējuma mērķis – radīt interesi par latviešu glezniecību un veidot izpatni par tās izpētes iespējām kā jauku un patīkamu nodarbi, – ir sasniegts. Lai rosinātu bērnus interesēties par latviešu māksliniekiem un viņu darbiem, skolas bibliotekāre prezentēja rakstnieces Luīzes Pastores mākslas detektīvu sēriju, vēršot uzmanību uz Jana Rozentāla, Voldemāra Irbītes un Niklāva Strunkes gleznām veltītajiem stāstiem.

Decembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā viesosies 3.a un 3.c klase.

Sagatavoja

Anda Zariņa

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” koordinatore

Rīgas 85.vidusskolā