“Homo Novus” un jaunieši mūsdienās

Pēc Latvijas valsts simtgades svinību patriotiski piesātinātajiem pasākumiem, 21.novembrī, devītās un desmitās klases skolēni devās uz kino “Splendid Palace”, lai iejustos pagājušā gadsimta pirmās puses noskaņās un skatītos pēc Anšlava Eglīša romāna “Homo Novus” motīviem režisores Annas Vidulejas uzņemto tāda paša nosaukuma spēlfilmu. Iespaidus pēc stilistiski izsmalcinātās ironiskās spēlfilmas noskatīšanās skolēni rakstos fiksēja literatūras stundās.

 

Devītās klases skolēnu pārdomas par A.Vidulejas filmas “Homo Novus” sižetu un varoņu attiecībām raksturo mūsdienu jauniešiem izpratni par laikmetu starp diviem pasaules kariem, kad Rīgas latviešu vecākās paaudzes jau bija iekarojušas vietu daudznacionālās pilsētas saimnieciskās un kultūras dzīves norisēs, kā arī ieskicē jaunatnes attieksmi pret nacionālo kinomākslu kopumā.

Sižeta līnijas atklāsme jauniešiem galvenokārt saistās ar jaunā talantīgā un pašapzinīgā mākslinieka Jura Upenāja gaitām, taču vairāku skolēnu uzmanību piesaistījis arī izmanīgais un nedaudz augstprātīgais Rīgas pilsoniskās sabiedrības likumsakarību pārzinātājs Kurcums.

“Juris Upenājs bija superīgs galvenais varonis. Viņš ir parasts cilvēks, kurš tikko atbraucis no laukiem un nu mēģina realizēt savus sapņus. Mēs sekojām līdzi kāpumiem un kritumiem viņa dzīvē. Redzējām, kā viņš kļūst mazliet iedomīgs un kā viņš saprot, ka viņam vēl ir daudz ko pieslīpēt.” Emīlijas pārdomas raisīja Jura Upenāja pirmā ierašanās Rīgā, varoņa uzdrīkstēšanās, apjukums un vajadzība iepazīt apkārtni. Arī Madarai simpatizē jaunā mākslinieka tēls. Viņa ir pārliecināta, ka filmas galvenā doma esot “tāda, ka nevajag padoties, ka pat iesācējs var kļūt slavens un bagāts, tāpat kā filmas galvenais varonis Juris Upenājs, kurš atbrauca no laukiem uz Rīgu un kļuva slavens mākslinieks”. Upenāja tēls jauniešus rosināja ticēt sev un savai veiksmei. Savukārt Silvai šķitis būtiskāk, ka “šajā filmā, tāpat kā daudzās citās, pamatā visam bija mīlestība. Juris Upenājs atbrauca no laukiem un no pirmā acu skatiena iemīlējās Ciemaldā”. Turpretim Kurcums, skolēnu skatījumā, “bija kā Feju krustmāte, kurš viesim palīdz un dod padomus, lai gan pats bija tik nelaimīgs un nespēj rast savu laimi”. Taču Madarai ilgāk bijis jāpārdomā kāds filmā, dialogā ar Kurcumu, izskanējis teikums: “Tu dod padomus citiem, bet pats nekas netiec”.

Kino apmeklējuma kontekstā skolotājus iepriecināja ne tikai iespēja integrēt vienu no latviešu jaunākajām spēlfilmām latviešu valodas, literatūras, Latvijas vēstures un kulturoloģijas mācību priekšmetu saturā, bet arī kā pozitīva ar skolēniem kopēja pieredze, kas mudināja noticēt cilvēku rodošo izpausmju iespējai mūsdienu Latvijā un veidoja interesi par latviešu kinomākslu kopumā.

Piemēram, vairāki devītās klases skolēni atzīstas, ka līdz šim brīdim uzskatījuši, ka “visas latviešu filmas ir garlaicīgas un nekvalitatīvas”. Noskatoties latviešu filmu “Homo Novus”, uzskati ir mainījušies.  Alens raksta: “Man ļoti patika filmas varoņi, viņu attiecības un problēmas. Man patika, kā tika attēlota tā laika dzīve Rīgā. Kopumā lieliska filma, iesaku katram to noskatīties.”

Kristaps uzsver, ka filmā “ļoti labi ir parādīts pagājušā gadsimta 30.gadu stils”. “Man ļoti šai filmai patika sižets. Iesākumā es domāju, ka filma nemaz nav latviešu, jo viss bija tik ļoti labi uzfilmēts,” savus iespaidus atklāj Katarina.

Līdzīgi domā Laura: “Man personīgi reti kura latviešu filma patīk. Tās vienmēr atgādina vienu lielu marazma gabalu, kurā ar pēdējiem spēkiem iespiestas dzīves morāle un pamācības. Šī filma bija savādāka. Tā ar humora un ironijas palīdzību parādīja dzīves realitāti, to, kā nauda un slava mūs padara par iedomīgiem briesmoņiem. Protams, bez dzīves morāles neiztikt, bet šajā filmā tas […] bija vietā. […]. Šajā filmā nav jāseko viena varoņa konkrētam stāstam. Reizēm pat likās, ka vairs nezinu, kura stāstam just līdz, bet lai cik daudz šo atsevišķo varoņu stāstu nebūtu, tos nevar atdalīt. Filmā tie ir viens liels veselums, kas kopā veido šo ideālo kopskatu ar sarežģīto, bet kuriozo dzīvi. Liekas, ja es teiktu, ka man patīk šī filma, es melotu, jo, lai cik ļoti es nenicinātu kādu no varoņiem vai ainām, es mīlēju šo filmu. Es mīlēju un vēl mīlu katru daļu šajā filmā un priecājos, ka man tika dota iespēja to redzēt.” Žanete secina, ka “Homo Novus” ir viena no tām latviešu filmām, kas patīk un ir prieks skatīties. “Filma kopumā bija nopietna”, raksta Silva, “ar dziļu domu, bet tajā bija daudz komisku un amizantu momentu, kas padarīja filmu interesantāku”. “Filma lika padomāt un atpūsties vienlaicīgi.” Kristaps atzīst, ka bijis patīkami pārsteigts par filmas “Homo Novus” “kvalitāti un lielisko humoru”. Filmas varoņi esot bijuši “jautri, saprotami, tādi, kas iepatīkas no pirmās reizes, kad viņus ierauga”.

Martas izteikums “par mākslu daudz ko nezinu, bet pēc filmas noskatīšanās uzzināju […], cik māksla citiem var būt svarīga,” skolotājiem liks sarosīties un meklēt jaunas netradicionālas pieejas, lai skolēniem paplašinātu redzesloku un piedāvātu jaunas iespējas. Skolēnu izpratne par filmā “Homo Novus” izmantotajiem latviešu klasiskās glezniecības meistardarbiem tiks paplašināta Latvijas valsts simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros, apmeklējot izglītojošu nodarbību Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā decembrī.

Paldies latviešu valodas un literatūras skolotājai Ievai Valainei par atļauju iepazīties ar skolēnu darbiem.

Sagatavoja:

Anda Zariņa

Latvijas simtgades iniciatīvas

“Latvijas skolas soma”

 koordinatore Rīgas 85.vidusskolā