Izprast vēstures un cilvēcības dabu

Cilvēki vēstures krustcelēs, – tā varētu raksturot 10.a klases skolēnu pārdomas pēc Dāvja Sīmaņa spēlfilmas “Tēvs Nakts” noskatīšanās. Kino apmeklējums notika Latvijas simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros š.g. 30. oktobrī. Tā mērķis bija saistīts ar programmas “Latvijas skolas soma” tematisko jomu – Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, uzsverot filmas sižeta aktualitāti tādos mācību priekšmetos kā vēsture, latviešu valoda un literatūra, kā arī politika un sociālās zinības.

 

Dāvja Sīmaņa filma “Tēvs Nakts” skolēniem bija vēl viena iepazīšanās ar holokausta vēsturi Latvijā, vērojot Ineses Zanderes stāsta “Puika ar suni” ekranizējumu, kā arī filmas epizodēs  atpazīstot, pavasarī skolas Sabiedrības integrācijas projekta ietvaros “Rīdzinieka iedvesmas grāmata” apmeklēto Ž.Lipkes memoriālā muzeja apkārti Pārdaugavā, kā arī velkot paralēles ar M.Bērziņa romāna “Svina garša” dramatizējumu Latvijas Nacionālajā teātrī, kuru skolēni apmeklēja šī gada pavasarī.

Filmas “Tēvs Nakts” centrā ir holokausts Latvijā – daļa no civiliedzīvotāju masu slepkavībām, kas bija vērsta uz tādu nacionālo grupu kā ebreju un romu pilnīgu iznīcināšanu. Sākoties Otrajam pasaules karam, vācu okupācijas laikā Baltijas valstīs jau līdz 1941. gada beigām tika iznīcināta lielākā daļa no 66 000 holokausta upuru. Filmā “Tēvs Naksts” izcelta ne tikai vēstures traģika, bet arī atainota cilvēka izvēles brīvību, jebkuros apstākļos aizstāvot cilvēkiem patiesi nozīmīgas vērtības.

Pakavēties dziļākās pārdomās par filmā skatīto skolēnus rosināja vēstures skolotājas Ligitas Straubes un latviešu valodas un literatūras skolotājas Dainas Blūmas kopīgi iecerētais domraksta temats “D.Sīmaņa filma “Tēvs Naksts”: personība, vērtības, iedvesma.” Domrakstos paustās skolēnu atziņas liecina, ka filmā redzētais viņus pārsvarā vedinājis domāt par katra cilvēka personīgajām vērtībām un to mijiedarbību ģimenē, kā arī katra ģimenes locekļa individuālo atbildību savas sirdsapziņas, tuvāko cilvēku un visas sabiedrības priekšā.  Atbildes uz jautājumiem skolēnu darbos tikušas meklētas, mēģinot izprast filmas galvenā varoņa, aktiera Artūra Skrastiņa atveidotā, Žaņa Lipkes rīcības motīvus. Tieši Otrā pasaules kara radītie draudīgie apstākļi Žanim Lipkem  ļāva rast sevī iepriekš neapzinātus resursus, kas, spītējot politiskās situācijas traģismam, ļāva izglābt apmēram 55 holokaustam nolemto ebreju dzīvības.

Gluži vai katrs 10. klases skolēns pēc “Tēvs Nakts” seansa uzsvēra, ka filma bijusi “smaga”, bet interesanta. Domraksti atklāj, ka ebreju tautas traģiskais liktenis II pasaules kara laikā ļāvis palūkoties uz cilvēka dzīvību kā rūpīgi saudzējamu ikviena cilvēka augstāko vērtību. “Mēs visi esam cilvēki,“ raksta Elīna un atzīst, ka viņa izjūt lepnumu, ka ir dzimusi valstī, kurā dzīvojis “tāds cilvēcīgs un drosmīgs cilvēks, kuram izdevies nosargāt daudzus ebrejus,” riskējot ar savu un savas ģimenes dzīvību.

Skolēnu uzmanību piesaistījusi filmas galvenā varoņa Žaņa Lipkes drosmīgā rīcība un personības starojuma noslēpums. Domrakstos uzskaitītas vairākas filmas epizodes, kuras atklāj cilvēka izaugsmi un iekšējā spēka atklāsmi. Karam sākoties,  Žanis Lipke raksturots kā pretrunīga un neviennozīmīgi vērtējama personība, akcentējot viņa kontrabandista pieredzi un nevēlēšanos iesaistīties cilvēku glābšanā, līdz šķietami vienkārša un sirsnīga vīra izaugsmei par cilvēku, “kas pat vissarežģītākos apstākļos spēj saglabāt iekšēju mieru, vēsu prātu  un cilvēcību, tā iemantojot varoņa statusu.” Elīna kavējas pārdomās, vai Žana Lipkes drosmīgās rīcības pamatā bijusi “spīts un nepakļaušanās, vai pienākums pret savu tuvāko”. Valda skatījumā Žaņa Lipkes dzīvē  riskam vienmēr bijusi atvēlēta īpaša vieta, taču par varoni viņu padara spēja to darīt “par labām lietām”.  Līdzīgās pārdomās kavējas Kristofers, rakstot, ka okupācijas varas izdotie likumi Žanim Lipkem nebija šķērslis, lai palīdzētu citiem cilvēkiem.

Žaņa Lipkes rīcība Līvu ir mudinājusi jauniešus pārdomāt to, vai mūsdienās ir sastopami tādi cilvēki, kuri “šādās krīzes situācijās spētu rīkoties tik dīvainā un pašaizliedzīgā veidā”. Daniilu pārsteidz, ka Lipkes kungs bija “tik cēls, ka bez atlīdzības, riskēja ar savu un savas ģimenes dzīvēm”.

Žaņa Lipkes  personība Kristoferu iedvesmo “būt līdzjūtīgākam pret cilvēkiem, kuriem iet sliktāk”, Džoannu – “būt drosmīgākai un izpalīdzīgākai”. Savukārt Estere uzskata, ka Žaņa Lipkes personība ir “daudzus iedvesmojusi veikt cēlus darbus”, viņai šis tēls palīdzēšot “mazāk baidīties un vienkārši darīt, – darīt labas lietas, ne tikai sev, bet arī citiem un beigās kļūt pašai kādam par iedvesmas avotu”. Palīdzēt dzīvot ikvienam, jo, kā uzsver Līva, “izglābjot vienu dzīvību, tu izglāb pasauli”.

Līdzīgi Elīnas novērojumam, kad Žaņa Lipkes dēls Zigis filmas izskaņā “sāk izprast tēva cilvēcības dabu, un šī pieredze pārveido viņu no bezbēdīga sapņu pasaulē mītoša puikas, par nobriedušu un kara nežēlību aptverošu pusaudzi”, arī 10. klases skolēni pēc D. Sīmaņa spēlfilmas “Tēvs Nakts” noskatīšanās savās pārdomās ne tikai apzinājās vienu Latvijas vēstures traģiskākajām lappusēm, bet arī piedzīvoja kino kā spēcīga mākslinieciskā izteiksmes līdzekļa ietekmi, kas viņiem palīdzēja apzināties cilvēka atbildību par savas dzīves izvēlēm.

 

Sagatavoja:

Anda Zariņa

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma”

koordinatore Rīgas 85.vidusskola